Šīs neirostimulācijas metodes pamatā ir neinvazīva iedarbība uz galvas smadzeņu garozu ar magnētisko lauku, kuras rezultātā tiek inducēts spēcīgs elektriskais lauks, kas galvas smadzenes stimulē līdzīgi kā epidurālas galvas smadzeņu garozas stimulācija.
Transkraniālās magnētiskās stimulācijas aizsākumi meklējami 1985.gadā, kad pirmo reizi tika pielietota atsevišķus magnētiskos impulsus ģenerējoša iekārta, ar kuras palīdzību tika stimulēta primārā motorā garoza, motoro izsaukto potenciālu reģistrēšanai.
TMS indikācijas psihiatrija:
TMS indikācijas neiroloģija:
2008. gads: ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) apstiprināja rTMS lietošanu smagas depresijas ārstēšanai pacientiem, kuriem medikamentoza terapija nav efektīva. Tas iezīmēja svarīgu soli TMS kā terapijas formas attīstībā. TMS pielietojums sāka paplašināties arī citām psihiatrijas diagnozēm un neiroloģijas diagnozēm.
Šobrīd pasaulē transkraniālā magnetiskā stimulācija plaši pielietota depresijas ārstēšanā ASV, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Somijā un cituviet. Sasniedzot labus klīniskos rezultātus, tiek pētīta metodes efektivitāte citu saslimšanu ārstēšana.
Lai sasniegtu optimālu terapeitisko efektu, būtiski ievērot regulāru transkraniālās magnētiskās stimulācijas sesiju grafiku. Ieteicams nodrošināt vismaz trīs sesijas nedēļā, savukārt maksimāla rezultāta sasniegšanai – līdz pat piecām sesijām nedēļā. TMS metodei raksturīga kumulatīva iedarbība, tādēļ terapijas nepārtrauktība ir īpaši svarīga. Sesiju izlaišana vai ilgāku paužu ieturēšana starp tām var ievērojami palēnināt pozitīva efekta attīstību.
Terapeitiskā efekta izvērtēšanai nepieciešama individuāla pieeja katram pacientam, ņemot vērā slimības raksturu, tās gaitu un ietekmējošos faktorus. Parasti ārstēšanas pamatkurss ietver vismaz 15-20 stimulācijas sesijas. Depresija ārstēšanas gadījumā sesiju skaits var tikt palielināts līdz pat 30, atbilstoši klīniskajai nepieciešamībai.
Transkraniālā magnētiskā stimulācija ir mūsdienīga, droša un efektīva neinvazīvas neirostimulācijas metode, kas ieņem arvien nozīmīgāku vietu gan neiroloģijā, gan psihiatrijā. Tās plašais pielietojums – sākot no depresijas ārstēšanas līdz neiroloģisku funkciju rehabilitācijai – apliecina metodes daudzpusību un klīnisko nozīmi.
Runājot par dažādiem TMS režīmiem, jāatzīmē, ka šobrīd visbiežāk izmantotā un visvairāk pētītā metode ir atkārtotu impulsu TMS jeb repetitive TMS – rTMS, kuras gadījumā uz galvas smadzeņu garozu iedarbojas ar dažādas frekvences atkārtotām TMS impulsu virknēm.
5-30 min.
Seansa ilgums ir atkarīgs no indikācijām
15 sesijas
Minimālais daudzums
Konsultācija un ārstēšanas plāna sastādīšana.
Galvas smadzeņu struktūras uzbūves noteikšaa ar MR palīdzību uun pacienta smadzeņu struktūras 3D modeļa izveide.
Ārstēšanas kursa uzsākšana - Elektromagnētisko stimulu nepastarpināta iedarbība uz terapijas mērķa zonu.
TMS blakusparādības. Aptuveni 10 no katriem 100 pacientiem ir galvassāpes. Vieglas līdz vidēji stipras galvassāpes ir bieži sastopamas un parasti izzūd pēc dažām sesijās reizēm. Tās bieži tiek novērstas ar pretsāpju līdzekļiem, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu. Kakla stīvumu un kakla sāpes izjūt 1 no 100 pacientiem. Magnētiskie impulsi var stimulēt muskuļus netālu no stimulācijas vietas, izraisot īslaicīgas sejas muskuļu spazmas vai raustīšanos kas vērojamā tikai stimulācijas laikā.
Dažiem pacientiem pēc procedūras var rasties īslaicīgs reibonis vai viegla slikta dūša. Retos gadījumos TMS var ietekmēt miega kvalitāti, izraisot bezmiegu vai nemierīgu miegu. Krampji (epileptiskas lēkmes) ir ļoti reta komplikācija, taču risks palielinās, ja pacientam ir epilepsija anamnēze vai smadzeņu strukturālie bojājumi. Krampjus teorētiski var izraisīt divos periodos: TMS procedūras laikā vai tūlīt pēc TMS procedūras, ko izraisa garozas uzbudināmības stimulācija.
Neiroloģe
Neiroloģe
Sertificēta neiroloģe sniedz konsultācijas pieaugušajiem, ja novērojamas:
Veic Transkraniālo Magnētisko Stimulāciju.
Pieteikties vizītei
