Galvassāpes

Biežākās gan ziemā, gan vasarā ir tā saucamās saspringuma galvassāpes, kad reaģējot uz stresu, piespiedu pozām un aukstumu rodas neadekvāta kakla un galvas muskuļu spriedze.

Pēdējā laikā ļoti bieži saspringuma galvassāpju cēlonis ir darbs pie datora, arī tā saucamais „izziņas kakls” – stāvoklis, kad rodas nedabīga galvas un kakla poza, saspringst mīmikas muskuļi, skatoties planšetes vai telefona ekrānā.

Visos gadījumos- gan ziemā, gan vasarā jābūt uzmanīgiem ar pulsējošām galvassāpēm ,īpaši pie fiziskas slodzes, galvassāpēm, ko pavada neiroloģiski simptomi- vājums vai notirpums rokā, kājā, apziņas traucējumi utml. Tad nekavējoties jāgriežas pēc medicīniskās palīdzības. Šajos gadījumos var būt darīšana gan ar nopietniem smadzeņu asinsrites traucējumiem, gan ar neiroinfekcijām ( vasarai raksturīgi- piemēram, ērču izraisītām).

Sāpēs mugurā

Viens no visbiežāk sastopamajiem sāpju iemesliem ir osteohondroze jeb spondiloze. Osteohondroze dzīves laikā veidojas gandrīz ikvienam. Zinātniskos pētījumos ir pierādīts, ka līdz 30 gadu vecumam kaulu noārdīšanās un atjaunošanās procesi ir līdzsvarā, bet jau pēc 45 gadu vecuma kaulu atjaunošanās nespēj kompensēt noārdīšanās procesu.

Ar gadiem starpskriemeļu disks kļūst plānāks, tas ir fizioloģisks process. Taču šo procesu var paātrināt nevienmērīga slodze nepareiza mugurkaula izliekuma gadījumā (skolioze, palielināta kifoze), nepietiekama fiziskā slodze, pārslodze, atkārtotas nelielas traumas, dažas iedzimtas skriemeļu un starpskriemeļu disku anomālijas.

Par izmaiņām mugurkaulā var signalizēt tādi simptomi kā muguras muskuļu saspringums, sāpes plecu vai jostas daļā, kas ilgst vairāk kā pāris dienas, dažreiz pat nedēļas.

Kas ir starpskriemeļu diska trūce?

Starpskriemeļu disks ir skrimšļa veidojums, kas atrodas mugurkaulā starp diviem individuāliem skriemeļiem. Ikdienā tas mums kalpo kā mugurkaula “amortizātors” – slāpē svārstības, kas mugurkaulā rodas ejot, lecot un darot ikvienas citas ikdienas aktivitātes.

Disks sastāv no ārējā gredzena, kurš ir salīdzinoši blīvs, un šī gredzena iekšpusē ir relatīvi mīksts kodols. Dažādu faktoru rezultātā, bet visbiežāk pie fiziskas slodzes (piemēram, ceļot smagumus vai darot dārza darbus, kas saistīti ar saliekšanos vai vērpšanos-zāles pļaušana, rakšana ar lāpstu), diska ārējais gredzens mēdz plīst, un iekšpusē esošais kodols caur gredzena plīsuma vietu izspiežas uz ārpusi. Šo izspiešanos tad arī sauc par diska trūci.

Mugurkaulā, diska tiešā tuvumā atrodas nervi, kas tālāk ceļo uz rokām (mugurkaula kakla daļā) un kājām (mugurkaula jostas daļā), līdz ar to ir viegli saprotams, ka, ja diska trūce nospiež kādu no šiem nerviem, slimība izpaužas kā sāpes rokā (brahialģija) vai kājā (šādas sāpes mēdz dēvēt arī par “išiasu”).

Starpskriemeļu diska trūces var izpausties sekojošos veidos:

• Sāpes rokā vai kājā
• Notirpums, nejūtīgums, “adatiņas” rokā, kājā vai starpenē
• Spēka zudums rokas vai kājas muskuļos
• Retos gadījumos urīna retence (nespēja pilnībā iztukšot urīnpūsli).