DATORTOMOGRĀFIJA

MAGNĒTISKĀ REZONANSE
NEIROMIOGRĀFIJA
HOLTERA MONITORĒŠANA
DATORTOMOGRĀFIJA
EEG, t.sk. MIEGA EEG
AS MONITORINGS
DOPLEROGRĀFIJA/USG
EKG, VEM
TELERADIOLOĢIJA

 Datortomogrāfijā viss ir redzams!

Informatīva, universāla, ātra diagnostikas metode, kas ļauj iegūt daudz orgāna šķērsgriezuma attēlu ik pēc noteikta attāluma – tāda ir datortomogrāfija (DT).

Šis var izrādīties īpaši noderīgs izmeklējums situācijās, ja ir nesaidras plaušu saslimšanas, padziļināti jāizvērtē pneimonija, vai jāsaprot, kāds kopumā ir pacienta plaušu stāvoklis. Rentgena attēlā būs redzams tikai 20% no tā, ko var redzēt DT uzņemtā plaušu attēlā.

Ar datortomogrāfiju izmeklē:

  • galvas smadzenes, deguna blakusdobumus, kakla mīkstos audus,
  • asinsvadus,
  • mugurkaulu, ekstremitāšu un locītavu kaulus,
  • vēdera dobuma un iegurņa orgānus – nieres, virsnieres, liesu, aizkuņģa dziedzeri, zarnu traktu, limfmezglus,
  • krūšu kurvja orgānus – plaušas, pleiru, diafragmu, sirdi un sirds asinsvadus, krūšu kurvja aortu, plaušu artērijas un vēnas, videnes un plaušu sakņu limfmezglus, barības vadu un krūšu kurvi veidojošos kaulus.

Augsto kvalitāti un augstākās izšķirtspējas izmeklējumus ar ievērojami samazinātu starojuma devu pacientam klīnikā nodrošina visjaunākā modeļa 64 slāņu

General Electric Optima 660 datortomogrāfijas iekārta. Turklāt ar šīs iekārtas palīdzību ir iespējams veikt arī sarežģītus izmeklējumus ar kontrastvielām, asinsvadu datortomogrāfijas angiogrāfiju, kā arī sirds datortomogrāfijas koronarogrāfiju.

Izmeklējuma laikā iegūtos attēlus analizē augsti kvalificēti speciālisti, kuri sagatavo precīzu un detalizētu iegūto attēlu aprakstu, kas sniedz informāciju turpmākai diagnostikai un ārstēšanai.

Kā pieteikties ?

Uz datortomogrāfijas izmeklējumu norīko ārstējošais ārsts. Ārsts arī informē pacientu par veicamām darbībām, kuras tam ir jāveic, lai sagatavotos datortomogrāfijas izmeklējumam. Savukārt speciālists, kurš veic datortomogrāfijas izmeklējumu, pacientam izstāsta izmeklējuma procedūru un dod norādījumus par veicamām darbībām tās laikā.

Cik ilgi notiek izmeklēšana ?

Datortomogrāfijas izmeklējums nav sāpīgs un, atkarībā no tā kura ķermeņa daļa tiek izmeklēta, parasti ilgst 15–40 minūtes. Izmeklējuma atbilde sastāv no divām daļām (izmeklējuma attēliem un radiologa apraksta) izmeklējuma attēlus pacients var saņemt uzreiz pēc izmeklējuma veikšanas, izmeklējuma aprakstu pacients saņem 3-4 darba dienu  laikā. Par to kā pacients saņems izmeklējuma atbildi viņš personiski vienojas klīnikas reģistratūrā.

Datortomogrāfijas izmeklējumu ieteicams veikt ne biežāk kā 2-3 reizes gadā.

Uz izmeklējumu nosūta ārstējošais ārsts. Mūsu klīnika nodrošina pilnvērtīgu medicīnisku aprūpi, sākot ar slimību diagnostiku un beidzot ar ārstēšanu un rehabilitāciju. Iegūt norīkojumu uz izmeklējumu un to veikt, kā arī saņemt pilnvērtīgu konsultāciju par saslimšanas diagnostiku un ārstēšanu varat vienuviet – mūsu klīnikā, pie mūsu speciālistiem.

Var skatīt jebkuru orgānu

Protams, ar DT var izmeklēt arī jebkurus citus asinsvadus – kakla asinsvadus, galvas smadzeņu artērijas, kāju, iegurņa, vēdera artērijas, lielos asinsvadus, aortu – jebkurus! Tāpat DT ir neaizstājams izmeklējums insulta diagnostikā un ārstēšanā, kā arī īpaši noderīga kombinētu traumu gadījumā, piemēram, pēc autoavārijām, kad pacientam ir gan galvas, gan krūškurvja traumas, ekstremitāšu lūzumi, vēdera orgānu bojājumi. Ar vienu izmeklējumu minūtes laikā var noskenēt visu ķermeni, un ārstam ir skaidrs, kāda palīdzība pacientam jāsniedz.

LOR speciālisti bieži vien savus pacientus norīko uz DT, lai izvērtētu situāciju ar deguna blakusdobumiem – šis būs daudz informatīvāks izmeklējums nekā rentgens. Tāpat DT bieži rekomendē mugurkaula jostas daļas skriemeļu izvērtēšanai. Īsumā – nav nekā tāda, ko mēs nevarētu izmeklēt DT laikā. Taču tā kā šis tomēr ir izmeklējums, kurā pielieto jonizējošo starojumu, iespēju robežās diagnostiku vienmēr sāk ar citām, vienkāršākām metodēm, piemēram, ultrasonogrāfiju, doplerogrāfiju vai citu, bet ja ir jautājumi, uz kuriem negūstam atbildes, turpina ar sarežģītākām metodēm, tai skaitā DT.

Ja ir jāizmeklē asinsvadi, DT izmeklējums tiek veikts, ievadot pacientam kontrastvielu, lai labāk varētu saskatīt vēnas, artērijas, arī tādus patoloģiskus procesus organismā kā audzējus. Ja nieres ir veselas, labi funkcionē, pacientam nav alerģijas pret jodu, kontrastvielas ievadīšana ir pavisam droša. Kontrastvielas pamatā ir jods jonu veidā, kas ir rentgena pozitīvs, aiztur rentgena starus, labi iezīmējot asinsvadu tīklojumu. Atkarībā no tā, ko vēlas izmeklēt, kontrastvielu var ievadīt divējādi – gan caur vēnu, gan liekot pacientam to iedzert. Tā kā asins plūsma ir ātra, kontrastviela pa asinsvadiem izplatās visai ātri – vispirms pa mazo asinsrites loku, tad atgriežas lielajā asinsrites lokā, artērijās un pēc 20–30 sekundēm var sākt izmeklējumu. Cieto struktūru, piemēram, kaulu, izvērtēšanai kontrastvielu ievadīt nav nepieciešams.

Samazināta staru deva

Kompānijas, kas ražo DT aparatūru, ātrdarbības un attēlu iespējamo slāņu biezumu ziņā ir sasniegušas grieztus, labāko kvalitāti, ko ar tehnoloģijām var sasniegt, bet šobrīd darbs turpinās, lai tiktu radīta tāda aparatūra, kurā izmanto vismazāko jonizējošā starojuma devu. Šobrīd izmeklējumā pielietotā staru deva atkarīga no tā, kuru ķermeņa daļu jāizmeklē. Pacienti arī ir dažādas miesasbūves – jo lielāks liekais svars, jo izmeklējumā var būt nepieciešams izmantot lielāku staru devu. Taču, ja salīdzinām mūsdienīgu DT iekārtu ar tādu, kas bija pieejama pirms 10 gadiem, tad staru deva toreiz bija pat 2-3 reizes augstāka. Mūsdienu datortomogrāfijas aparatūrā par 40% samazināts pielietotais rentgena staru daudzums. Tomēr, neskatoties uz to, joprojām svarīgi pamatot, kāpēc pacientu nevar izmeklēt ar citu metodi, iztiekot bez rentgena stariem, bet radiologi vienmēr respektē ALARA principu (“as low as reasonably achievable”), kas nozīmē “tik maz, cik iespējams sasniegt”, tātad – izmeklējumā pielietotajai staru devai jābūt pēc iespējas mazākai, bet pietiekamai, lai attēla kvalitāte neciestu.

Ārstēšanās maksu pilnībā vai daļēji var segt apdrošināšanas sabiedrība. Mūsu klīnika sadarbojas ar šādām apdrošināšanas kompānijām:

  • AAS “BTA Baltic Insurance Company”
  • IF P&C Insurance Latvijas filiāle
  • Balta AAS
  • AAS Gjensidige Baltic
  • Compensa Vienna Insurance Graup
  • Seesam Insurance AS Latvijas filiāle
  • ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
Invazīvais radiologs

Specializācija:

  • galvas smadzeņu asinsvadu slimības
  • muguras smadzeņu asinsvadu slimības
  • kāju un roku asinsvadu saslimšanas
  • dzemdes miomu embolizācija
  • mugurkaulāja skriemeļu patoloģiju mazinvazīva ārstēšana – vertebroplastija
  • portālās hipertenzijas mazinvazīva ārstēšana

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē ieguvis medicīnas doktora grādu ķirurģijā, viens no pirmajiem Latvijā invazīvo neiroradioloģiju apguvis Upsalas Universitātes Radioloģijas klīnikā, Zviedrijā. Prof. K.Kupčs ir viens no Latvijā vadošajiem speciālistiem – invazīviem neiroradiologiem, jau vairāk nekā 15 gadus veicot sašaurināta asinsvada paplašināšanu bez vērienīgas ķirurģiskas iejaukšanās. Invazīvā neiroradioloģija ir relatīvi jauna radioloģijas nozare ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Dr. Kupčs ir pirmais no Latvijas, kurš studējis invazīvā neiroradiologa speciālitāti un ieviesis to arī Latvijas medicīnas sistēmā. 2003. gadā Dr.Kupčs veica Latvijā pirmo aneirismas embolizācijas jeb noslēgšanas operāciju un kopš tā laika invazīvā radioloģijas nozare Latvijā ir strauji attīstījusies. Dr.Kupčs regulāri konsultē arī kolēģus citās valstīs, pirmoreiz noslēdzis aneirismu pacientam Tallinā, jo invazīvajā neiroradioloģijā Latvijas speciālisti ir vadošie visās Baltijas valstīs. Dr. K.Kupčs aktīvi darbojas nozares asociācijās gan Latvijā, gan starptautiski:

  • Latvijas Radiologu asociācijas prezidents
  • Latvijas Invazīvās Radioloģijas asociācijas valdes loceklis
  • Eiropas Radiologu asociācijas un Ziemeļamerikas Radiologu asociācijas biedrs
  • Latvijas Neiroķirurgu asociācijas un Latvijas Telemedicīnas asociācijas biedrs
  • Pasaules terapeitiskās neiroradioloģijas federācijas biedrs
Uzzināt vairāk

Prof. Kārlis Kupčs

Invazīvais radiologs Klīnikas DiaMed medicīnas direktors P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas institūta vadītājs

Uzzināt vairāk

Daiga Jaunzeme

Vecākais radiogrāferis

Uzzināt vairāk

Aiga Muižniece

Radiogrāferis

Uzzināt vairāk

Natālija Ezīte

Internists, radiologs

Radiologs diagnosts

P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas institūta virsārste. Specializācija: torakālā un abdominālā radioloģija kardiovaskulārā radioloģija, veicot krūšu kurvja, vēdera dobuma un retroperitoneālās telpas, kā arī sirds, maģistrālo asinsvadu un sirds asinsvadu izmeklājumus datortomogrāfijā (CT) un magnētiskajā rezonansē (MR). Dalība asociācijās:

  • Latvijas Radiologu asociācijas biedre
  • Latvijas Kardiovaskulārās asociācijas valdes locekle
  • Eiropas Radiologu asociācijas biedre
  • Eiropas Kardiovaskulārās asociācijas biedre.

Izglītība:

  • Kongresi, kursi, semināri kardio-vaskulārajā, torakālajā un abdominālajā radioloģijā Eiropā un ASV
  • Apmācība torakālajā radioloģijā Uppsalas Universitātes slimnīca (Zviedrija) diagnostiskās radioloģijas nodaļā
  • Latvijas Medicīnas akadēmijas (RSU) Pēcdiploma izglītības fakultātes kursi US, CT un MR torakālajā, abdominālajā radioloģijā un neiroradioloģijā

Pedagoģiskā pieredze:

  • Latvijas Universitāte, medicīnas fakultāte – lektore vizuālās diagnostikas ciklā
  • P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca – kursu pasniedzēja torakālajā un kardio-vaskulārajā radioloģijā.
Uzzināt vairāk

Zanda Krastiņa

Radiologs diagnosts

Uzzināt vairāk

Evija Olmane

Radiologs diagnosts

Uzzināt vairāk

Edīte Dzene

Radiografers

Uzzināt vairāk

Helmuts Kidikas

Invazīvais radiologs

Uzzināt vairāk

Sarmīte Dzelzīte

Radiologs

Uzzināt vairāk

Uldis Raits

Radiologs

Uzzināt vairāk

Anastasija Ļovočkina

Radiogrāfers